Gavēt ir grūti. Gribās ēst, domas ap to vien raisās, ka vajag taču ēst, nevar taču bendēt savu veselību, kāpēc pašam sevi jāspīdzina, Dievs taču ir tepat tāpatās. Tā taču tikai mana izvēle. Pats izvēlējos gavēt, pats varu beigt gavēt.
Bet tad iedomājos, ka tieši tādā pašā veidā, kā mēs gavēnī mērdējam un spīdzinām savu miesu, tāpat ikdienā mēs spīdzinām savu garu, kuram ir vajadzīgas regulāras lūgšanas, Vārda lasīšana un visāda citāda garīga izaugsme, bet nedodam to pietiekamā apmērā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru