Izdomāju, kāpēc ir tā, ka, lūdzot pēc kādām konkrētām lietām un uzskaitot šīs vēlamās lietas vēlamās īpašības, ja kādu aizmirstas uzskaitīt lūgšanā Dievam, tad, saņemot šo lietu kā atbildi uz lūgšanu, kā likums aizmirstā lieta ir tieši pretēja tam, kādu mēs gribējām. Tas bieži liek domāt, ka ar Dievu kaut kas nav kārtībā.
Man šķiet, ka šeit parādās, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā. Pirmkārt, kāpēc cilvēkam vispār ir nepieciešams tik smalki uzskaitīt visas īpašības Dieva priekšā? Loģiski, ja tavs bērns tev detalizēti sāktu skaitīt, kādu džemperi viņš vēlas, un aizmirstu patiekt, ka vēlas, lai džemperis būtu viņa izmēra, tu par spīti nepirktu viņam vairākus izmērus par lielu vai par mazu. Tu zinātu, kas vajadzīgs.
Otrkārt, nereti tieši tā izmainītā lieta ir vienīgā iespēja Dievam iedot tev kaut ko patiešām labu, nevis to, ko pats gribi.
Uzticēties Dievam, netaisīt līgumu ar 120.punktiem, kuros visu atrunāt līdz pēdējam punktam.