Kečups

Līdzīgi kā ar kečupu ar ieēst jebkuru ēdienu, tāpat ar Dieva svētību var apēst visu, kas nāk priekšā.

Auto

Lūgšana ir kā spēļu mašīnītes pavilkšana atpakaļ, lai nospriegotu straujam braucienam. Lūgšanā tu atkāpies, tā vietā lai mēģinātu kaut kā tikt uz priekšu, tu noliec sevi un savas vēlmes un mērķus pie malas, lai noliektos Dieva gribas priekšā. Un kad šī atkāpšanās ir veikta, tad braucamais aizlido ar ievērojami straujāku paātrinājumu, nekā būtu iespējams bez šīs uzvilkšanas.

Truba

Cilvēks ir kā truba ar abiem galiem vaļējiem. Tā ir tukša, bez satura. Bez nekā jēdzīga. Tā truba ir nostādīta vertikāli, un viņā visu laiku tiek lietas iekšā svētības. Taču tās neaizķeras un nepaliek trubā, kamēr cilvēks nenotic tam, ka spēj tikt piepildīts pilns ar to, kas viņam skrien cauri un nenolemj aizvērt apakšējo caurules galu ciet. Un tad ātri vien caurule kļūst pilna.

Zemes dzīve

Neticu, neticu, neticu, ka Dievs dod cilvēkiem daudz laika dzīvei uz zemes tādēļ, lai šis cilvēks paspētu izdarīt gana daudz labu lietu.
Neticu un viss :)
Ticu, ka cilvēka lietderības koeficients ir lielāks vai mazāks mīnuss.
Laiks dzīvei uz zemes ir laiks, kas mums dots, lai Dievs varētu ap mums vairāk padarboties, svētīdams un iepriecinādams.

Sniegs

Staigājot pa Rīgu un priecājoties, ka beidzot ir uzsnidzis sniegs, ir beidzies tumšais nospiestības laiks, ir sniegs, kas dara Rīgas ielas atkal gaišas, gribējās savilkt paralēles ar Kristus dzimšanu.

Gaisma parasti nāk no saules. Tā ir augstu un tālu, īsti nemaz neredzama. Taču, kad uzsnieg sniegs, tad šī gaisma pienāk pavisam tuvu, ir skaidri redzama, aptaustāma, ir mums blakus un izgaismo visu, kas apkārt.

Tāpat arī Ziemassvētkos Dievs nonāca pie cilvēkiem pavisam tuvu.

Nesen pamanīju kādas tradīcijas modificēšanos. Proti, bija laiks, kad nekāpu mašīnā, ja kabatā nebija 5 LVL skaidrā naudā gadījumam, ja pa ceļam gadīsies kāds policists. Tagad baža ir, lai neizietu no mājas bez 5 LVL skaidrā naudā, jo var gadīties nonākt kādā svētīgā vietā, kur vajadzētu noziedot kaut ko kādam pasākumam.
Slava Dievam, ka tas ir iespējams!

Stāds

Dievkalpojums ir kā nenomizots apelsīns- tā miza ir smukā krāsā, smaržo, bet redzi tikai mizu, neredzi to, kas ir iekšā, kas liek mizai būt tādai, kāda tā ir;

Dievkalpojums ir kā aisberga redzamā daļa;

Dievkalpojums ir kā kartupeļu zieds- šķiet, ka pietiktu tikai ar stādu un ziediem, tas ir gana skaists, zaļš, dzīvīgs, gana stiprs, droši slienas pret debesīm, labi redzams un novērtējams, taču viss suns ir apraksts zem tā stāda, dubļos, mitrumā un tumsā, vienatnē, kur neviens to neredz-tā ir vieta, kur norisinās patiesais process, kur nonāk un attīstās tas dzīvības spēks, ko saņem stāda lapas, tā ir vieta, kas galu galā nes to augli, kāpēc tas stāds vispār ir.