Kaut kā tomēr jāizraujas no tā pritona. Tā nu aizdevos uz Rīgu, uz dievkalpojumu. Tā tomēr ir baigā privilēģija, kuru izmantot ne katram ir dots- vest skolas direktoru uz Rīgu un atpakaļ, turklāt divatā ;)
Bet sprediķī bija mūžam dzīvais, bet nenovecojoši svaigais norādījums par gavēni. Gavēnis ir laiks, kad mēs ļaujam savam garam tikt līdzi miesai. Miesa ir tikusi visādi lutināta, apdāvināta, aptekalēta no visām pusēm. Tad nu tagad vajag miesu drusku atstāt vārgumā, lai gars var piedzīt miesu. Gluži kā sacīkstēs, nu, tādās pieklājības sacīkstēs.
Vairāk laika atvēlēt gara labklājības daudzināšanai.
29.novembris
Dienas otrās daļas atbilstošākais nosaukums būtu "Bohēma". Ķiploki, video filmas, priežu zari, Ziemassvētku rotājumi, bērna čurāšana, miegs, iesnas, ēdiens,.... Viss vienā istabiņā. Bet viss ir forši. Pilnīgs relax. Turklāt nevarētu teikt, ka ārpus 4.bloka būtu lielāka kārtība, nekā tur. Skolā notika Baltijas Jauniešu Alfas konference, un skolā ieplūda vairāk kā 100 jaunieši. Tad nu mēs necentāmies līst ārā no savas siltās istabiņas un cītīgi pinām Adventa vainagus.
28.novembris
Izrādās, ka ne tikai studentiem bastošanas noskaņojums, bet arī vadībai :)
Visa vadība aizlaidusies. Un nav palicis neviens, kas varētu novadīt skolas dievkalpojumu. Tā nu viss tika uzgrūsts studentiem :)
Nu, neko. Novadījām. Bija gan liturģija, gan sprediķis, gan vakarēdiens, gan dziesmas. Tā, kā: "Vadība, varat doties savu ceļu... " ;)
Visa vadība aizlaidusies. Un nav palicis neviens, kas varētu novadīt skolas dievkalpojumu. Tā nu viss tika uzgrūsts studentiem :)
Nu, neko. Novadījām. Bija gan liturģija, gan sprediķis, gan vakarēdiens, gan dziesmas. Tā, kā: "Vadība, varat doties savu ceļu... " ;)
27.novembris
Nu, šodien visiem bastošanas noskaņojums. Arī mūsu audzinātājai. Tā nu mēs nobastojām savu prakses kalpošanu slimnīcā un paņēmām vagu uz citām prakses vietām. Es, protams, atradu objektīvu iemeslu, lai dotos uz Jēzus draudzi- kā nekā 2 no 3 studentiem, kas kalpo Jēzus draudzē, ir apslimuši, un viņiem būs vajadzīga mana palīdzība, jo es jau reiz esmu tur bijusi un zinu, kā lietas notiek, turklāt arī manai mašīnai labākas riepas, lai brauktu pa tādu šaubīgu ceļu ;)
Beigās Andris mūs izklaidēja, noorganizējot ekskursiju uz Jēzus draudzes torni un skatu uz naksnīgo Rīgu.
26.novembris
Skuškas lekcijā sanāca runa par mormoņiem un sarunām ar viņiem. Man ir sanācis dažas reizes ar viņiem padiskutēt. Viss normāli. Parunājām, bez īpašām manipulācijas metodēm, bez īpašām emocijām. Tā normāli racionāli. Taču Skuška deva labu padomu. Ir vērts pamēģināt ar mormoņiem parunāt par viņu pašu personīgo dzīvi un to, kāpēc viņi tevi ir uzrunājuši, vai tās ir viņu rūpes par tevi, vai tā ir kaut kāda personīga interese. Un visbiežāk viņi atteiksies runāt par savām attiecībām ar tuviniekiem un atklās, ka viņiem ir dziļi vienalga tava pestīšana, viss, kas viņiem interesē ir viņu pašu personīgais labums. Tādas sarunas par viņu attiecībām ar vecākiem var viegli viņus ievest strupceļā. Ne jau ka mērķis būtu ievest viņus strupceļā, bet gan atklāt Kristus mīlestības patieso nozīmi.
25.novembris
Kopā dzīvojam, kopā mācāmies, kopā skatāmies filmas katru vakaru, kopā slimojam un kopā visi ēdam ķiplokus. Neviens netiek ielaist 4.blokā, kur notiek viss un vienlaicīgi, ja pie ieejas neieēd daiviņu ķiploka. Visi ēd. Visiem jāēd. Ķiploki pa visurieni.
Riktīga koju sajūta. Tā, pēc kuras ilgojos. Visiem viss ir kopīgs. Viens pie otra nāk bez īpaša uzaicinājuma, visa paika kopīga. Turklāt viss tādā mīlestības gaisotnē, kas tomēr ir iespējama tikai tādēļ, ka mūs vieno ticība uz Kristu. Citādāk tomēr vairāk līstu ārā katram savas intereses, kaprīzes un noslieces. Bet tagad- tāda viena mīļa ģimene :)
Riktīga koju sajūta. Tā, pēc kuras ilgojos. Visiem viss ir kopīgs. Viens pie otra nāk bez īpaša uzaicinājuma, visa paika kopīga. Turklāt viss tādā mīlestības gaisotnē, kas tomēr ir iespējama tikai tādēļ, ka mūs vieno ticība uz Kristu. Citādāk tomēr vairāk līstu ārā katram savas intereses, kaprīzes un noslieces. Bet tagad- tāda viena mīļa ģimene :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)