Vai esi gatavs piedot otram, ka viņš aizņēmās naudu un neatdod?
Vai esi gatavs attālināt, šķirt viņu no viņa vainām, nevienam citam par to neteikt, apklāt brāļa vainu, sirsnīgi lūgt par viņu, neturēt ļaunu prātu, patiesi piedot, apliet viņu ar mīlestību no sirds?
Vai esi gatavs to pašu darīt brālim/māsai, kas izpauda tavu noslēpumu vai sastāstīja nepatiesību par tevi?
Vai esi gatavs to pašu darīt cilvēkam, kurš kaitēja taviem tuvākajiem?
Vai esi gatavs to pašu darīt cilvēkam, kura dēļ tu zaudēji māju/darbu/cerību?
Vai esi gatavs to pašu darīt cilvēkam, kura dēļ tev ir sabojāta veselība uz atlikušo mūžu?
Vai esi gatavs to pašu darīt cilvēkam, kura dēļ tev nevainīgam jāsēž cietumā?
Vai esi gatavs to pašu darīt cilvēkam, kura dēļ tev piespriež un izpilda nāvessodu?
Vai kā tu gribi izturēties pret cilvēku, kas to nodarījis? Vai gribi turēt viņu par vainīgu un stāstīt citiem par viņa grēkiem? Vai gribi, lai saņem pienācīgo sodu? Vai priecājies, kad sods tiešām iestājas? Vai gribi uzskatīt viņu par tavas mīlestības un sirsnības necienīgu? Vai gribi rādīt viņam saltu vaigu? Vai tev ir grūti lūgt par viņa labklājību?
Lūgšana kā paraksts
Lūgšana ir kā rīkojuma parakstīšana. Dievs ir sagatavojs dokumentu par svētību izliešanu, mums atliek parakstīt- lai tas tā notiktu.
Kad pietrūkst laika
Ja man prātā tikai viena doma- kā parādīt cilvēkam, kas nonācis manā ceļā, mīlestību, piedošanu un sirsnību tā, lai viņš to tā arī saprot un sajūt, tad man neatliek laika dusmoties, tiesāt, pamācīt un aprunāt.
Garā nabagiem pieder debesu valstība
Kāpēc cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem bieži izrāda vairāk sirsnības un mīlestības kā parastie ļautiņi?
Pasaule ir Dieva mīlestības radīta un pilna ar to, mūs katru Dievs mīl ar sirsnīgu mīlestību, vienmēr ir mums blakus kā labs draugs un brālis. Viņš skumst ar mums kopā, kad krītam kārdināšanās un pieviļam sevi un Viņu. Tomēr Viņš nepamet un palīdz mums izkļūt no ķezas, kur esam iekrituši.
Viņš aicina mūs ar tādu pašu sirsnību izturēties pret pārējiem cilvēkiem, kurus Viņš mīl tik pat sirsnīgi.
Taču, kad ieslīgstam ikdienas rūpēs, savu vajadzību apmierināšanā, sapņos par glaunu dzīvi, mantām, sasniegumiem utt., tad diezgan drīz kļūstam neapmierināti ar apstākļiem vai cilvēkiem, kas neļauj mums sasniegt šos vēlamos mērķus, un mēs ātri aizmirstam par šo mīlestības pilno pasauli, pazūd smaidi sejās, pazūd pacietība, pazūd sirsnība un piedošana.
Cilvēkam, kuram nav jātiecas pēc visām šīm vēlmēm, ir vieglāk neaizmirst, ka pasaule ir Dieva mīlestības radīta.
Tāpēc.
Pasaule ir Dieva mīlestības radīta un pilna ar to, mūs katru Dievs mīl ar sirsnīgu mīlestību, vienmēr ir mums blakus kā labs draugs un brālis. Viņš skumst ar mums kopā, kad krītam kārdināšanās un pieviļam sevi un Viņu. Tomēr Viņš nepamet un palīdz mums izkļūt no ķezas, kur esam iekrituši.
Viņš aicina mūs ar tādu pašu sirsnību izturēties pret pārējiem cilvēkiem, kurus Viņš mīl tik pat sirsnīgi.
Taču, kad ieslīgstam ikdienas rūpēs, savu vajadzību apmierināšanā, sapņos par glaunu dzīvi, mantām, sasniegumiem utt., tad diezgan drīz kļūstam neapmierināti ar apstākļiem vai cilvēkiem, kas neļauj mums sasniegt šos vēlamos mērķus, un mēs ātri aizmirstam par šo mīlestības pilno pasauli, pazūd smaidi sejās, pazūd pacietība, pazūd sirsnība un piedošana.
Cilvēkam, kuram nav jātiecas pēc visām šīm vēlmēm, ir vieglāk neaizmirst, ka pasaule ir Dieva mīlestības radīta.
Tāpēc.
Nepretošanās
Jēzus nepretojās, pazemībā pieņēma. Viņam bija visas tiesības aiztrenkt visus jūdus 5 mājas tālāk un norādīt, kurš te ir taisnais un kurš netaisnais. Bet viņš netrieca.
Man bieži ir kārdinājums pretoties, cīnīties, jo liekas ir muļķīgi pieļaut netaisnību. Bet šai pieļaušanai ir savi augļi, un varbūt pat lielāki kā taisnības cīņai.
Tik spilgts nepretošanās piemērs- tam IR jāseko, pat ja līdz galam nesaproti.
Man bieži ir kārdinājums pretoties, cīnīties, jo liekas ir muļķīgi pieļaut netaisnību. Bet šai pieļaušanai ir savi augļi, un varbūt pat lielāki kā taisnības cīņai.
Tik spilgts nepretošanās piemērs- tam IR jāseko, pat ja līdz galam nesaproti.
Apžēlojies
Es: Kungs, Jēzu Kristu, apžēlojies par mani manā apgrēcībā, vājumā un vienkārši nesaprašanā, nepamet mani, nedusmojies uz mani, nenovērsies no manis, turpini manī mīlēt ar savu bezgalīgo mīlestību.
Cilvēks, kas mani kaitina ar savu nepareizo rīcību, uz kuru nevaru beigt dusmoties, pat novēršos: mīļo Asnāt, apžēlojies par mani manā apgrēcībā, vājumā un vienkāši nesaprašanā...
Un vai es tiešām gribu, lai Kristus apžēlojas tikai tad un tikai par to, ko lūdzu?
Kaut es spētu dot tādu pašu apžēlošanu pat vissīkākajās dzīves situācijās un lielos noziegumos. Piedodu saviem parādniekiem, apžēlojos, neturu dusmīgu prātu, nenovēršos ne no viena, kas nāk manā ceļā.
Cilvēks, kas mani kaitina ar savu nepareizo rīcību, uz kuru nevaru beigt dusmoties, pat novēršos: mīļo Asnāt, apžēlojies par mani manā apgrēcībā, vājumā un vienkāši nesaprašanā...
Un vai es tiešām gribu, lai Kristus apžēlojas tikai tad un tikai par to, ko lūdzu?
Kaut es spētu dot tādu pašu apžēlošanu pat vissīkākajās dzīves situācijās un lielos noziegumos. Piedodu saviem parādniekiem, apžēlojos, neturu dusmīgu prātu, nenovēršos ne no viena, kas nāk manā ceļā.
Tiesāju vai mīlu?
Lai saprastu, vai tiesāju/aprunāju kādu, vai vienkārši runāju mīlestībā, atliek šī kāda vietā ielikt savu vismīļāko cilvēku. Ja gribas vārdus pamainīt vai atrunāties, ka mans cilvēks tāds nav, tāpēc par viņu tā nekad nevarētu teikt, tad ir diezgan skaidrs- tā ir aprunāšana/tiesāšana.
Abonēt:
Ziņas (Atom)