29.septembris (2)

Mareks savulaik iedeva pazemības definīciju- būt mierā ar jebko, kas notiek tev apkārt (vai apmēram tā). Tagad tā vairākas dienas, vai varbūt pat nedēļas pārdomājot, laikam tā arī ir. Priecāties un pieņemt visu tā, kā ir dots. Taču atklājās 2 aspekti šai lietai!

Pirmkārt, vismaz pagaidām man ir tāda sajūta, ka Gregora skola ir ideāla vieta, lai mēģinātu īstenot šādu pazemības definīciju. Jo, man vismaz šobrīd tā liekas, vidē, kur tu esi atbildīgs par kaut kādām svarīgām lietām, kur no katra sīkuma ir atkarīgs kopējā darba rezultāts, tur ir ievērojami grūtāk būt mierā ar visu, kas notiek, jo ieslēdzas lielā atbildības sajūta, jo tu redzi, kā viss lielais darbs aizies pa pieskari, ja tu nepamācīsi to savu kolēģi kaut kādas lietas izdarīt ātrāk, labāk vai precīzāk. Savukārt šeit- tev nav nekādas atbildības, un pat ja ir, tad no tās nav atkarīgs nekas vairāk. Nav tāds lielā mehānisma princips, kur pati mazākā skrūvīte ir svarīga. Šeit viss ir noorganizēts, un tu vari ļauties tam, kas notiek. Nezinu, varbūt tā man tikai šobrīd šķiet, un vēlāk tas mainīsies. Redzēsim :)

Otrkārt, domājot par šo tēmu nonācu līdz tādai dziļākai, nekā man līdz šim ir bijusi, sapratnei par to, ko tad nozīmē būt pateicīgam par grūtībām, priecāties par tām. Tas ir līdzīgi kā ar trenažieriem vai aerobikas nodarbībām. Tad, kad es gāju sportot vairāk principa pēc, nevis tāpēc, ka justu, ka tas tiešām ir vajadzīgs manai veselībai un arī ārējam izskatam, tad es katru vingrojumu uztvēru kategorijās- tas man patīk, tas man nepatīk, tas man šķiet interesants vingrojums, tas garlaicīgs. Taču tagad, kad saprotu, ka šī vingrošana tiešām man ir svarīga, es priecājos tieši par tiem vingrojumiem, kuri uzliek noteiktu slodzi manai miesai. Tāpat arī ar garīgiem pārbaudījumiem.

Ja tev dzīvē svarīgākais ir dzīvot komfortablu dzīvi, un dzīves standarts ir kaut kāda laimes standarta sasniegšana, tad būs ļoti grūti pateikties par grūtībām. Taču, ja tavā dzīvē svarīgākais ir tikt vaļā no grēka, ja miesas grēcīgums tev ir dzīves lielākā problēma, kas tev traucē dzīvot, gluži kā riepa uz vēdera vai celulīts uz stilbiem, tad tu priecāsies par katru smago vingrinājumu, kas liek šai riepai un celulītam pazust, jeb kas liek atkal sist krustā kādu grēcīgo locekli/iedabu. Priecāsies par katru situāciju, kur šīs lietas labi izgaismojas, jo tad var nest tās krusta priekšā un Kungs tās atņems.