Šīs dienas galvenās divas domas atnāca no Raimonda Mežiņa lekcijā par Alfa kursa organizēšanu. Varbūt ne tik ļoti oriģinālas, cik uzrunājošas un spēcinošas tieši šajā brīdī.
Pirmā- jāsāk darīt, jābeidz runāt par darīšanu- Alfa kursa mazajā grupā pēc iespējas ātrāk jāsāk praktiska Bībeles lasīšana un lūgšana, nevis tikai runāšanās par un ap to.
Otrā- nolikt sevi nost otra cilvēka dēļ. Ja cilvēks ir atnācis un grib parunāties, tad neatkarīgi no tā, vai tev šķiet, ka tas ir būtiski vai nebūtiski, par ko viņš grib runāties, tu ar viņu runājies, jo vienkārši viņam tas ir būtiski. Un tu runājies tāpēc, ka viņam tas šķiet būtiski, jo tu tur esi tā cilvēka dēļ, nevis sevis dēļ. Izklausās vienkārši, bet tas tiešām tā spēcīgi uzrunāja. It kā veca doma, taču tik bieži nākas nokauties ar domām- ko viņš var runāt ntās reizes vienu un to pašu- no tā taču nav nekādas jēgas, tā nevar nekur tikt uz priekšu. Bet tad šāds iedrošinājums nāk lieti lietā un kļūst vieglāk, ka apzinies, ka tev nevajag ieviest taisnību un kārtību, bet vienkārši mīlēt to cilvēku, kuram vajag izrunāties.
1 komentārs:
noderīgi :)
Ierakstīt komentāru