Bet ja godīgi, tad šodien domāju par atšķirību starp skumjām, kas ir normāla cilvēka pieredze ik pa laikam, un grūtsirdību, kas vismaz saskaņā ar pareizticīgās baznīcas mācību ir grēks.
Varbūt tev ir kāds viedoklis šajā jautājumā?
Varbūt tev ir kāds viedoklis šajā jautājumā?
2 komentāri:
Ja nu reiz ir runa par grūtsirdību, kas ir grēks, tad man dažas asociācijas ir. (Teoriju nezinu sai jautājumā,mēģināšu iztēloties ko saistītu no pieredzes.)
Ir muļķīgas skumjas, piemēram, skumt par to, ka kaut kā materiāla trūkst. Piemēram, mājas ar baseinu, jaunas kleitas vai kā cita, kas kaimiņam ir, bet man ne. ;)
Vēl ir tāda sajūta, ko es sauktu par grūtsirdību - kad viss šķiet bezjēdzīgs un nevajadzīgs. ļOti tuvu tam jau ir pavisam slimīga sajūta, kad gribas nomirt - nevis tāpēc, lai nokļutu debesīs, bet lai šī sajūta beigtos. Bet tas jau velk uz depresiju, īpaši, ja ievelkas, un ir kā nopietni jārisina.
Un reizēm ir skumji un sāpīgi par to, ka kaut kam vajadzētu būt, bet nav. Par kādu nejauku sarunu, par cilvēku, kurš nevar sastapt Dievu vai kā savādāk. Ja to laikus neuztic Dievam, tad arī var ieslīgt tādā bezjēdzīgā sērošanā, kas laikam arī diez ko laba nav.
vairāk pagaidām nevaru iedomāties.
aha. labs komentārs.
un kas ir normālās skumjas? tā ir grūtsirdības pirmā fāze?
Ierakstīt komentāru