Dusmas. Dusmošanās uz tuvajiem cilvēkiem. Vai tas ir kaut kas, no kā ir jācenšas izvairīties, vai tieši caur dusmām un strīdiem cilvēki var nonākt dziļākā attiecību līmenī, izveidot patiesi personiskas attiecības. Faktiski šīs pārdomas pavadīja mūs visu nedēļu.
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas par katru cenu izvairīsies ko strīdiem un konfliktiem, taču tajā pašā laikā apzinos, ka līdz ar to arī uzbūvēju kaut kādu sienu pret cilvēkiem. Iemesls, kāpēc ir bail izrādīt savas dusmas uz citiem visbiežāk bailes pazaudēt to cilvēku pavisam, pazaudēt vēlmi veidot ar viņu attiecības, saglābt tās pēc strīda. Taču vai tā ir? Vai tāds tiešām ir rezultāts strīdiem?
Vai savu dusmu, savas neapmierinātības slēpšana un runāšana ar cilvēku tikai tad, kad esi jau "pazemībā" ticis pāri savām dusmām, neapslāpē personīgu attiecību veidošanu?
2 komentāri:
Bet uz ko tad dusmoties, ja ne uz tuvajiem? Tālie ir par tālu?
Man arī ir līdzīgi grūti dusmoties un strīdēties ar citiem.. Bet kas man šķiet, ir ļoti svarīgi - iemācīties strīdēties tā, ka nezaudējam mīlestību cits pret citu.
Ierakstīt komentāru