Mēs meklējam attiecības, bet mums saka- meklē Dievu, Viņš vienīgais ir tavs patiesais iepriecinātājs.
Tad nereti mēs nodomājam, ka nav labi meklēt attiecības un cerēt kaut ko saņemt no cilvēcīgām attiecībām, ka viss jāgaida no Dieva.
Bet tie ir meli.
Jā, cilvēki nespēj mūs pilnībā apmierināt, nespēj mūs pilnībā iepriecināt, pilnīgi mīlēt, tā, kā mūsu sirds to ilgojas. Jā, ja mēs visu liekam uz attiecībām ar cilvēkiem, tad mēs viļamies, un mēs viļamies arī ja liekam tikai daļu uz cilvēkiem. Bet tas nav iemesls, lai nemeklētu attiecības, lai nemeklētu tādas attiecības, pēc kādām sirds sauc.
Ja tā padomā, tad arī attiecības ar Dievu nemaz nav tik apburošas un jaukas vienmēr. Tieši tāpat kā ar cilvēkiem, attiecībās ar Dievu es bieži jūtos vīlusies, apvainojos, sadusmojos, gribu novērsties, man ir sajūta, ka Dievs nedod to, ko vēlos. Tomēr es vienalga meklēju attiecības ar Dievu, cerībā ka kādreiz būs tā, kā ir labi.
Tāpat arī ar cilvēkiem- viņi mani sadusmo, apvaino, sāpina, nedod to, ko es vēlos, bet es vienalga veidoju ar viņiem attiecības, cerībā, ka kādreiz būs tā, kā sirds ilgojas vai tā, kā sirdij ir vajadzīgs.
Tas, ka cilvēki nedod pilnīgu apmierinājumu, nav nekāds arguments, lai nemeklētu cilvēkus.
Pasaulē attiecības ar Dievu nedod pilnīgu apmierinājumu. To iegūsim tikai debesīs, kur netraucēs ragi.
Bet protams- bez ciešām attiecībām ar Dievu, bez iemīlēšanās Dievā, nav iespējams iemīlēt cilvēkus un veidot ciešas attiecības ar viņiem :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru