17.marts (2)

Dostojevskis- tas tik ir labais! Tāda sajūta, ka varētu lasīt visas viņa grāmatas pēc kārtas!
Lieliski!
Beidzot atkal esmu pieķērusies brāļiem Karamazoviem, tad nu turpmākās nedēļas paies šajā gaisotnē!
To grāmatu varētu citēt un citēt un sajūsmināties par šo lielisko rakstnieku!

17.marts

Pastāv tāds viedoklis, ja tev kaut kas nepatīk otrā cilvēkā, tad visticamāk tev pašam piemīt tas netikums, kurš kaitina.
Es pateikšu otru domu. Ja tu skaties uz otru cilvēku un priecājies ar baltu skaudību par kādu viņa foršu īpašību, tad visticamāk tev pašam tāda īpašība piemīt, tikai vēl nav parādījusies atklātībā, bet gana drīz būs redzama, ja ik pa laikam papriecāsies par to otru cilvēku :)))
buča :)

15.marts

Sēdēju es tradicionālā luterāņu dievkalpojumā un domāju par Simsonu un līdzīgajiem, kas ir sacepušies par mājas draudzēm un to, ka tradicionālais dievkalpojums nav tas, kādai būtu jābūt draudzes dzīvei. Proti, draudzes dzīvei jābūt tur, kur tā (tie) dzīvo- mājās.
Nu ja, bet jautājums- kāpēc Dievs vienalga svētī tradicionālos dievkalpojumus?
Un izdomāju- varbūt šie dievkalpojumi ir svētāmi nevis tāpēc, ka tā ir patiesa draudzes dzīve, bet gan tāpēc, ka tas ir kaut kas ļoti līdzīgs klusajam laikam ar Dievu, kad mēs noliekam nost visas ikdienas skriešanas un raizes, noliekam nost savas domas un plānus un vienkārši sēžam un klausāmies, ko Dievs grib mums pateikt.
Un klusais laiks, kā zinām, ir stūrakmens kristīgai dzīvei. Lūk, tas varētu būt iemesls, kāpēc Dievs grib svētīt dievkalpojumu.
Protams, tas neatceļ to, ka kaut kur ir jārealizē īstā draudzes dzīve ar dalīšanos, aizlūgšanu, pravietošanu, kalpošanu vienam otram utt. :)

7.marts

Jaunajā derībā ir rakstīts, ka Jēzus gāja pie cilvēkiem, ciemojās viņu mājās, aizlūdza par viņiem un mācīja, kā dzīvot Dievam tīkamu dzīvi.
Viss.
Ko dara mūsdienu kristieši?
Cik no tā burtiskā nozīmē dara mūsdienu kristieši?
Pat teiciens- atver savas mājas durvis, savu ledusskapi un aizlūdz par cilvēkiem- nav tas, ko darīja Jēzus.

Think of the last person who you really knew that died. You have the chance to give them 1 hour of life back, but you have to give one year of your life. Do you?
Iedomājies sev labi pazīstamu cilvēku, kurš nomira. Tev ir iespēja atdot viņam/viņai 1 stundu dzīves, bet tev vajadzētu atdot par to 1 gadu no savas dzīves. Vai tu to darītu?
http://www.saviodsilva.net/deep-questions.htm
Why does someone believe you when you say there are four billion stars, but check when you say the paint is wet?
Kāpēc cilvēks tic, kad tu viņam saki, ka ir 4 miljardi zvaigžņu, bet pārbauda, kad tu saki, ka krāsa nav nožuvusi?
http://www.saviodsilva.net/philosophical-questions.htm

1.marts

Ticīgie tāda dīvaina tauta. Ceļ kaut kādas milzīgas celtnes (baznīcas), aukstas, nemājīgas. Paši lien tur iekšā un tup nezin cik stundas. Arī ikdienā sevi ierobežo visādos veidos. Norobežo sevi no pasaules, dzīvo tādā kā iesprostojumā- labprātīgā. Paši sev iestāstījuši, ka tā vajag, jo caur baznīcu (ticību) Dievs izglābs viņus. Bet no kā? Vai tad kaut kas slikts notiek? Dzīve taču turpinās. Ticīgie tikai sev apgrūtina dzīvi, ielienot tai baznīcas (ticības dzīves) sprostā.

Šorīt lasīju 1.Mozus grāmatā stāstu par Noa. Sapratu, ka esam stipri līdzīgā situācijā. Arī Noa izskatījās muļķīgi, būvējot savu milzīgo šķirstu, sadzenot tur iekšā savu ģimeni un dzīvniekus, un pats trakākais- viņš izskatījās pēc pilnīga muļķa, sēžot tur iekšā 6 dienas, kamēr ārā nekas neliecināja, ka no kaut kā būtu jāglābjas tajā šķirstā. Līdz kamēr atnāca lielie plūdi, un tad priecājās tie, kas savlaicīgi bija sevi iesprostojuši, un vaimanāja tie, kas bija ārpusē.

Es ticu, ka tas ir tā vērts- izskatīties muļķīgi pasaules acīs, sevi norobežojot no dažādām pasaules piedāvātajām iespējām un tupot kambarī (baznīcā, lūgšanā utml) ar Dievu. Es ticu, ka tas atmaksāsies. Pat ja tagad tas šķiet neloģiski.